Par priesteri un politiķi Franci Trasunu, viņa dzīves ceļu un ieguldījumu Latvijas valsts labā. Ieskats piemiņas pasākumos Sv. Jēkaba katedrālē, pie Franča trasuna piemiņas zīmes un Saeimā. Jāņa Streiča uzruna, vēsturnieka Vladislava Malahovska uzruna par Franča Trasuna politisko darbību. Raidījumam intervijas sniedz arī arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, rakstniece Anna Rancāne un deputāte Līvija Plavinska. Fragments no rakstnieces Ingas Ābeles uzrunas par Franča Trasuna un Latgales atspoguļojumu viņas grāmatā "Klūgu mūks". Latgales priestera Franča Trasuna dzīves ceļš un darbs Latvijas labā: Kamēr Latgale atrodas Vitebskas guberņas sastāvā aktīvi cīnās par tiesībām izdot avīzes latgaliešu valodā ar latīņu nevis kirilica burtiem par spīti 1865. gada aizliegumam. 1906. gadā ievēlēts Krievijas impērijas I Valsts domē, kur kā pirmais no latviešiem pieprasa muižnieku privilēģiju atcelšanu, 1905. gada revolūcijā cietušo amnestiju un arhaiskās Latgales agrārās sistēmas reformu. Piedalās 1917. gada 9. un 10. maija Latgales kongresa organizēšanā, kur, pretēji vairākiem skeptiski noskaņotiem kultūras darbiniekiem kā Francis Kemps, kas iestājas par integrāciju nākotnē, atbalsta nekavējošu pievienošanos citiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem. No kongresa tiek ievēlēts Latgales Pagaidu Zemes Padomē. 1918. gada 18. novembrī kā Tautas padomes loceklis piedalās Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanā. Brīvības cīņu posmā bijis iekšlietu ministra biedrs Kārļa Ulmaņa Pagaidu Valdībā. "Francis Trasuns ielika mūsu Latvijas ģerbonī trešo zvaigzni - Latgali," viņa bērēs teica Valsts prezidents Jānis Čakste.
Eterā: 06.11.2025